| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Galvojuma definējums un vispārīgi noteikumi | 4 |
| 1.1. | Par galvinieku var būt tikai rīcībspējīga persona | 6 |
| 1.2. | Galvojuma forma | 7 |
| 2. | Galvinieka pienākumi | 8 |
| 3. | Galvinieka tiesības pret kreditoru | 9 |
| 4. | Galvinieka tiesības pret galveno parādnieku | 9 |
| 5. | Galvojuma izbeigšanās | 10 |
| Secinājumi | 12 | |
| Izmantotā literatūra | 13 |
Izvēloties, saistību tiesību kursā referāta tēmu, ņēmu vērā cik aktuāli tas ir šodien, cik aktuāli tas bija pirms desmit gadiem un kādu rezonansi galvojuma institūts izpelnīsies nākotnē. Ja varētu saistību tiesībās nodalīt riskantākos līguma veidus, tad galvojuma līgums, manuprāt, būtu jānovieto pašā topa augšgalā, pirmkārt, ņemot vērā tā regulējumu un, otrkārt, tās sekas, ko šis saistību tiesību pastiprinātājs nes.
Ļoti bieži mūsu sabiedrība neapzinās cik nopietni ir slēgt galvojuma līgumu. Tas saistīts galvenokārt ar to, ka sākotnēji galvojuma līguma slēdzējs ļoti tuvredzīgi nesaskata apdraudējumu no kreditora puses. Bet šeit ir jāanalizē daudz pamatīgākā griezumā, jo galvotājs apņemas nest saistību ne tikai ar savu goda vārdu, bet ar savu mantu (gan kustamu, gan nekustamu), un ne tikai šodienas mantu, bet arī nākotnes, ja gadījumā kreditoram nepietiktu ar līdzšinējo. Lūk, cik sāpīgs dažreiz kādam izvēršas šāds neapdomīgi noslēgts galvojuma līgums, jo jāzaudē sava manta par citas personas noslēgtām saistībām.
Aktuāls šis jautājums bija deviņdesmito sākumā, kad diezgan skandalozi galvojumi bija no lieliem uzņēmumiem par vairākiem miljoniem latu. Tāpēc faktiski šis jautājums būtu jāskata divos griezumos. Vienā, kur galvotājs ir valsts institūcija vai pašvaldība un otrā, kur galvotājs privātpersona. Protams, valsts institūciju galvojums tagad, pēc skandalozām tiesu lietām regulē speciāli likumi vai valsts institūciju izdoti rīkojumi saviem padotajiem.…
