Vērtējums:
Publicēts: 14.05.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Muskarīns', 1.
  • Konspekts 'Muskarīns', 2.
  • Konspekts 'Muskarīns', 3.
  • Konspekts 'Muskarīns', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Toksikoloģija
Muskarīna intoksikācijas gadījumā ir novērojama mioze (nenormāla zīlīšu sašaurināšanās), redzes traucējumi, paaugstināta siekalu sekrēcija, svīšana, asarošana, palielināta bronhiālā sekrēcija, spazmas bronhos, bradikardija, krampji, palielināta kuņģa sulas sekrēcija, caureja un poliūrija. Ja muskarīns sasniedz galvas smadzenes, tas var izraisīt trīci, krampjus un hipotermiju. Sirds kambaros ir muskarīna receptori, kas aktivējoties samazina sirds kontrakcijas, tādējādi pazeminot asinsspiedienu. Ja muskarīnu ievada intravenozi, tas var izraisīt akūtu asinsrites mazspēju, kas var novest pie sirdsdarbības apstāšanās (Lurie et al., 2009).
Lietojot ar muskarīnu bagātas sēnes, piemēram, Inocybe, intoksikācijas gadījumā simptomi ir ļoti tipiski. Tie sākas pēc salīdzinoši neilga perioda, t.i., 15 min – 2 h. Sākotnēji parādās galvassāpes, slikta dūša, vemšana un rīkles sašaurināšanās. Tam seko siekalošanās, asarošana, izkliedēta mioze, kam visam klāt parādās mioze un redzes traucējumi. Kuņģa un tievo zarnu kolikas izraisa caureju un sāpīgu urinēšanu. Bronhu spazmas izraisas astmas lēkmes un smagu aizdusu. Bradikardija apvienojumā ar izteiktu hipotensiju un asinsvadu paplašināšanos izraisa asinsrites šoku. Nāve iestājas aptuveni pēc 8 – 9 stundām (parasti 5% gadījumu), taču no letāla iznākuma var izbēgt, ja tiek veikta ātra diagnostika un sākta ārstēšana ar atropīnu (Waser, 1961).

Autora komentārsAtvērt
Atlants