Pjērs Burdjē ir 1931. gadā dzimis franču zinātnieks, kas jau 70-to sākumā gūst vispārēju atzinību ne tikai kā viens no Francijas, bet arī kā viens no visas pasaules labākajiem sociologiem, kļūstot par leģendu un dzīvu klasiķi.
Pjērs Burdjē ir radījis tādus teorētiskus konceptus (piem. "habitus", "lauku"), kurus viņam veiksmīgi izdevies piemērot dažādu sabiedrības segmentu jeb struktūru teorētiskajā un empīriskajā analīzē.
Šī grāmata ir sadalīta divās daļās – „Teorētiskā prāta kritika” un „Praktiskās loģikas”. Grāmatas pirmajā daļā tiek apskatīti vairāk vispārīgi jautājumi, piemēram, sociālo pētnieku un viņu pētāmo objektu attiecību objektivizācija, vajadzība pārkāpt tam bezdibenim, kas šķir subjektīvismu un objektīvismu, mijiedarbība starp struktūru un praksi (šo fenomenu Burdjē apraksta ar savu jēdzienu habitus), ķermeņa stāvoklis, manipulācija ar laiku, simboliskā kapitāla dažādība un dominēšanas formas.
Grāmatas otrajā daļā “Praktiskās Loģikas” atklājas sīki aprakstītas gadījumu studijas, kuras balstītas uz Burdjē etniskajiem pētījumiem Alžīrijā. Šie piemēri skar struktūras, iekšējās telpas sociālo uzbūvi, uztveres un klasifikācijas sociālās kategorijas, kā arī rituālas darbības un maiņas.
Burdjē savā socioloģijā ir ieviesis dažas jaunas sen lietotu jēdzienu interpretācijas, tādējādi no jauna aktualizējot šos jēdzienus, piešķirot tiem jaunas nozīmes.
Aktieris – Burdjē vairās lietot jēdzienus subjekts vai personība, tā vietā ir aktieris kā rīcības subjekts. Tas nav tikai savas subjektīvās gribas vadīts un radīts, aktiera termina lietošana uzsver arī šī rīcības subjekta atkarību no objektīvām sociālām struktūrām un to noteiktajām likumsakarībām, kas viņu ietekmē un pat daudzējādā ziņā determinē viņa rīcību.
…
