1.Ētikas priekšmets
Ētika kā praktiskā filozofija ir mācība par labo un ļauno, dzīves jēgu, cilvēku tikumu kā gudrību, skaistumu un taisnīgumu jau kopš seno grieķu- Aristoteļa, Sokrāta un Platona laikmeta. Tā ir dzīves mācība. Ētika ir grieķu cilmes vārds ar nozīmi “tikums’’, “raksturs’’, “paraža’’, “paradums’’ Ētika ir saistīta ar sabiedrību.
Def. Ētika ir mācība, kuras priekšmets ir faktiskā vai iespējamā morāle; morāle – likumu un vērtību sistēma, kas nosaka, kas uzskatāms par labu esam katras konkrētas sabiedrības ietvaros.
Praktiskā filosofija – 1) logos – vārds, likums, likumsakarība, loģisks.
2) ethos – paradums, tikums, raksturs, cilvēka darbības vide, praktiskais raksturs.
Ētikas virzieni.
Principu ētika (cilvēka izvēle kaut kā augstāka vārdā)
Nozaru (lietišķā) ētika (ārsti, tirgotāji)
Dzīvesmākslas ētika (students, pasniedzējs)
Deskriptīvā (aprakstošā) ētika (analizē konkrēto gadījumu)
Normatīvā ētika
Hedonisma ētika (nepieciešamās un dabiskās baudas; dabiskās, bet ne nepieciešamās; nedabiskās un ne nepieciešamās- slava, gods.).…
