Romānu ‘’Lopkautuve Nr.5’’ gribētos nosaukt par postmoderni modernu romānu, varbūt pareizāk būtu teikt, ka tas ir modernā un postmodernā sakausējums viena romāna ietvaros, ja ņem vērā to, ka tas ir romāns par romānu, no sižetiskā veidojuma, izmantojot montāžas principu, tas ir fragmentārs. Jāpiebilst, ka, ja mēs mēģinātu visus atsevišķos fragmentus salikt hronoloģiskā secībā, mūsu acu priekšā tad parādītos romāns tā tradicionālajā izpratnē. Vonnegūts romānā izmantojis arī autobiogrāfiskus faktus un elementus, resp., jau minēju, ka „Lopkautuve Nr. 5” ir romāns par Jona Jonsona darbu par Drēzdeni jeb kā pats K. Vonnegūts norādījis apakšvirsrakstā: „Lopkautuve Nr. 5 jeb Bērnu krusta gājiens. Dienesta deja ar nāvi”. Romāna pirmo nodaļu veido sava veida ekspozīcija, kurā lasītājs tiek iepazīstināts ar grāmatas autoru un viņa ieceri rakstīt grāmatu par šausmīgo Drēzdenes bombardēšanu, par materiālu vākšanu, piem.: „(..) es pašķirstīju Bībeli, ..meklēdams stāstus par lielām apkaušanām. …
