Pie verbālās jeb vārdiskās izteiksmes līdzekļiem pieder konkrētas valodas vārdi un vārdu grupas, ka izpaužas rakstu un mutvārdu formās. Vārdiskā izteiksme spēj visprecīzāk nodot informācijas saturu.
Pie paraverbālās jeb balss izteiksmes līdzekļiem pieder dažādas skaņas (arī klusums), kas atspoguļo saziņas partneru iekšējos psihes stāvokļus, jūtas un vērtības. Pēc balss var sekmīgi spriest par saziņas partneru psihisko stāvokli.
Paraverbālie un verbālie izteiksmes līdzekļi veido runu. Runa, ja partneriem pastāv zīmju izpratne, ir visuniversālākais saziņas veids. Nododot informāciju ar tās palīdzību, vismazāk zūd informācijas jēga.
Pie neverbālās (ķermeņa) izteiksmes līdzekļiem pieder acu skatiens, mīmika, ārējais izskats, dažādu ķermeņa daļu motorikas izmantošana, tādējādi ar psihes īpašībām atklājot saziņas partneru individualitāti. Neverbālie līdzekļi saziņā izpaužas dažādu zīmju un signālu veidā un ir patiesāki par verbālajiem. Runas procesā neverbālās izteiksmes līdzekļi palīdz uzturēt kontaktu starp partneriem, regulē runas plūsmu. Tie dod iespēju apsteigt informāciju, kas tiks pateikta vēlāk, dublēt vārdiskā izteikuma saturu, aizstāt atsevišķus vārdus vai frāzes, izteikt attieksmi pret saziņas partneri vai saturu.1
…
