Izrādes emocionālā kulminācija ir Reiņa it kā starp citu izstāstītais pēdējais Frenka piedzīvojumu stāsts par āpšiem, kas patiesībā, it īpaši saspēlē ar Molliju, pārtop izmisīgi sāpīgā mēģinājumā pēdējo reizi saistīt ļoti mīlētās sievietes klaiņojošo apziņu, sajust viņas silto roku sev pie sejas, aizbēgt pašam no savas neizbēgamās vientulības un apziņas par nevērtīgi nodzīvotu dzīvi.
Mollija Svīnija uzrunā. Ar režisores un aktieru uzmanīgu un ieinteresētu attieksmi pret cilvēka dvēseli.
Varbūt Mollijas zīda kleitiņa un smagie zābaki nesaskanēja ar viņas būtību, jo viņa likās maiga nevis smagnēja sieviete, taču izrāde bija vienkārši fantastiska. Šī ir izrāde, kuras laikā vairāk nācās domāt nevis par sevi, bet par savu attieksmi pret citiem, sākot ar sev tuvākajiem un tas ir ļoti labi.
…
