Nevienā senajā tautā nevar saskatīt tādu uzticību brīvības ideāliem un ticību cilvēka cēlumam kā grieķos. Grieķi cilvēku uzskatīja par visnozīmīgāko būtni visā izplatījumā un neļāvās priesteru un despotu varai. Viņu domāšanas veidu var uzskatīt kā pasaulīgu un racionālu, viņi slavināja neierobežotu zinātkāri un zināšanas cienīja vairāk nekā ticību. Pašos pamatos grieķu pasaules uztvere bija materiālistiska. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka grieķu ideāli vislabāk iemiesoti arhitektūras un tēlniecības pieminekļos. Grieķu arhitekti tiecās pēc līdzsvara un saskaņas. Viņi apguva matemātikas likumus, lai celtu tempļus un teātrus. Grieķu arhitektūrā raksturīga katras daļas funkcionālās nozīmes izcelšana gan formā, gan rotājumā (šis princips celtniecībā pirmo reizi tiek apzināts tieši Grieķijā) . Bieži vien mēs nemaz neaizdomājamies, no kurienes nāk šie brīnišķīgie arhitektūras elementi (kolonas, kapiteļi); lai cik arī tas nebūtu dīvaini, tie ir saglabājušies visus šos gadsimtus, un nevienu no mūsdienu cilvēkiem nemoka jautājums par šo arhitektūras elementu lietderību. Vēl joprojām Eiropā var atrast celtnes, kas veidotas pēc grieķu arhitektūras parauga.
…
