Secinājumi
1. Vēl aizvien nav konkrēta apzīmējuma bērniem ar dažādām attīstības novirzēm, tomēr mūsdienās piemērotākais termins ir bērns ar garīgās attīstības traucējumiem.
2. Bieži vien vecāki, uzzinot par to, ka būs gaidāms bērns ar garīgās attīstības traucējumiem, ne vienmēr ir gatavi tam un izjūt dažādas emocijas, kā dusmas, sāpes, vainas apziņa.
3. Ir būtiski nemainīt attieksmi pret bērnu tikai tādēļ, ka viņam ir attīstības traucējumi, kā arī neslēpt viņu no sabiedrības, jo tas tikai pasliktina bērna dzīves kvalitāti.
4. Dažādi pētījumi un aptaujas apliecina, ka vecāki netiek informēti par palīdzības iespējām, apjūk dokumentu daudzumā un bieži vien baidās jautāt palīdzību.
5. Palīdzību sniedz dažādas organizācijas un biedrības, kuras var palīdzēt atrast risinājumu, finansējumu un iedrošināt, lai vecāka un bērna dzīves kvalitāte un apstākļi mainītos tikai uz labu.
6. Sociālo darbinieku pienākums ir sadarboties ar klientu ar garīgas attīstības traucējumiem un viņa ģimenes locekļiem. Ziņot par grūtībām, mērķiem, kurus ir svarīgi sasniegt, un iespējām, kuras tiek piedāvātas gan no valsts, gan no dažādu speciālistu puses.
…
