Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.02.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Organizācijas reputācija un korporatīvā kultūra', 1.
  • Referāts 'Organizācijas reputācija un korporatīvā kultūra', 2.
  • Referāts 'Organizācijas reputācija un korporatīvā kultūra', 3.
  • Referāts 'Organizācijas reputācija un korporatīvā kultūra', 4.
  • Referāts 'Organizācijas reputācija un korporatīvā kultūra', 5.
  • Referāts 'Organizācijas reputācija un korporatīvā kultūra', 6.
  • Referāts 'Organizācijas reputācija un korporatīvā kultūra', 7.
  • Referāts 'Organizācijas reputācija un korporatīvā kultūra', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Gērts Hofstede (Geert Hofstede)Dzimis Hārlemā, Nīderlandē, 1928. Māstrihtas universitātes emeritēts profesors antropoloģijā un vadības zinātnēs. Pētījis atšķirības starp dažādām kultūrām.
Lielu ieguldījumu kultūras vērtību analīzē un klasifikācijā devis G. Hofstede, kas, veicot kultūras faktoru izpēti vairāk nekā 50 valstīs un aptaujājot transnacionālo korporāciju filiāļu darbiniekus, 21. gs. 80. gadu sākumā izšķīra 4 galvenos vispārējās kultūr- orientācijas raksturlielumus, kas piemīt katras valsts sociālajai videi.
Hofstedes pētījumi:
Klasificē kultūras pēc 4 (vēlāk, 5) kritērijiem:
1. Individuālisms vai kolektīvisms (Individualism versus Collectivism) raksturo
sabiedrības integrācijas pakāpi. Individuālisma pamatā ir brīvu attiecību
dominante (katrs rūpējas par sevi vai savu ģimeni), bet kolektīvismu iezīmē tas,
ka atsevišķi indivīdi gaida, lai par viņiem rūpētos kāds cits (radinieki, valsts
u. c.). G. Hofstede apgalvoja, ka pastāv likumsakarība labklājības līmeņa ziņā:
augsti attīstītās valstīs dominē individuālisms, nabadzīgās valstīs kolektīvisms.
2. Varas institūciju spēcīga vai vāja ietekme (Large versus Small Power Distance) ir saistīta ar sabiedrības locekļu piekrišanu nevienmērīgai varas sadalei vai iebildumiem pret to.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants