Antīkās pasaules cilvēkam māka pārvaldīt vārdu bija neatņemama politiskās un pilsoniskās dzīves sastāvdaļa, svarīga tās publiskuma izpausmes forma. Daiļrunība mainījās līdz ar visu grieķu kultūru. Īpašu uzmanību mutvārdu mākslai kopš V gadsimta pirms mūsu ēras pievērsa sofisti, kas, paši būdami atzīstami meistari, apmācīja šajā mākslā arī citus. Viņi nodibināja skolas, kurās par samaksu ikviens varēja apgūt runas uzbūves pamatlikumus, atbilstīgas šo runu teikšanas manieres, prasmi efektīgi izkārtot materiālu. Visi politiskie līderi Atēnās, arī Perikls, bija spoži oratori.
Bija trīs runu pamattipi: politiskās, svinīgās un tiesas runas. …
