Globalizācija, manuprāt, ir daudzšķautņains process, kas aptver visu pasauli un, no kura turpmāk atkarīgs valstu ekonomiskais, politiskais, tehnoloģiskais stāvoklis turpmākajā cilvēces un sabiedrības attīstībā. Tās rezultātā pasaules reģioni gan kļūst ciešāk saistīti, gan soli pa solim attālinās no individuālās neatkarības.
Ieskatoties pasaules vēsturē, novērojam parādības, kas nav nosauktas par globalizāciju, bet viennozīmīgi ir tās cēloņi. Kaut gan globalizācija izteikti vērojama kopš 20. gadsimta, tā arī iepriekš nav bijis nekas jauns. Piemēram, tieši globalizācija veicināja kopīga dzelzceļu tīkla izveidi gan Eiropā, gan ASV u.c. Tādu izgudrojumu kā radio, TV, sakaru sistēmu izplatībā lielā lomā piedalījās starpvalstu integrācija.
Arvien vairāk pieaug transnacionālo korporāciju loma pasaules tirgū, kas īpaši specializējas zinātņietilpīgo nozaru attīstībā. Tieši tāpēc tās ieņem vadošo vietu pasaules ekonomikā un lielā mērā izkonkurē uzņēmumus, kuri nodarbojas ar ražošanu lokāli un arī piedāvā savu produkciju konkrētā reģionā. No tām atkarīgi arī lieli zinātnes atklājumi, jo tieši šīs sistēmas investē milzīgas summas, lai pasaule ieraudzītu jaunas tehnoloģijas sabiedrības drošībā, stabilitātē, rekreācijā, finansēs u.c. …
