Bella gaida autobusu uz skolu. Mamma un tētis iedod Bellai buču uz lūpām un novēl veiksmīgu dienu, taču Bella ir pavisam nogurusi un bez garastāvokļa un uz to nekā nereaģēja. Visu dienu viņa bija savādāka nekā parasti. Viņai nebija nekādas vēlēšanās iepazīties ar jaunajiem klasesbiedriem. Visi klasesbiedri uz viņu mazliet dīvaini skatījās, taču Bella tam nepievēra uzmanību.
Bella pārradās mājās, ar vecākiem kopā paskatījās televizoru, lai kaut mazliet uzlabotu īgno dienu. Tā arī visu dienu viņa noslinkoja un neko lietderīgu neizdarīja. Nomazgājās un gāja gulēt. Šonakt viņai bija labs miegs, rēķinot pēc tā, cik iepriekšējā dienā bija maz gulējusi.
Šorīt Bella piecēlās ar pozitīvākām domām. Saprata, ka nav ko īgņoties un gan jau pieradīs pie jaunās dzīvesvietas. Bella ieskatījās spogulī un ieraudzīja, ka zilumi ir palielinājušies. Viņai tas sāka likties dīvaini, jo iepriekš nekad tik lieli zilumi nebija bijuši.
…
