Likumība ir valsts tiesību norma, kas ietver sevī tiesisko realitāti no likumu izstrādes līdz normatīvos aktos paredzēto prasību izpildei.
Likumības būtību var noformulēt ar vairāku koncepciju palīdzību:
1.Likumība ir valsts sabiedrības vadības metode, kuras pamatā ir vispārīga normatīvo aktu ievērošana.
2.Likumība ir tiesību normu ievērošanas un pareizās piemērošanas princips.
3.Likumība ir tiesību normu ievērošanas valsts prasība.
4.Likumība ir tiesisko attiecību dalībnieku tiesību normu pareizā izmantošana, izpildīšana, ievērošana un piemērošana.
5.Likumība ir sabiedriski-politiskās dzīves režīms, kura pamatā ir tiesību normu pareizā un vispārējā ievērošana.
6.Likumība ir tiesību aktu reālās izpildīšanās ideja, prasība un režīms valstī.
Likumībai ir jāatbilst prasībām, kurās tiks atspoguļots tās saturs:
Valsts gribas nostiprināšanas un izteikšanas prasība likumu un citu normatīvo aktu formā
Likuma virsvadības prasība visās tiesību darbības sfērās, visu normatīvo aktu kopība, saskaņotība.
Likumdošanas savlaicīgas atjaunošanas prasība, saskaņā ar tekošajām sabiedriskās attīstības vajadzībām.
Valsts, valsts institūciju, amatpersonu, fizisko personu tiesību normu precīzas un pastāvīgas (negrozāmas) realizācijas (realizēšanas) prasība.
Tiesību, brīvību, kas ir pasludinātas starptautiskajos un valsts iekšējos tiesību aktos, personas neaizskaramības nodrošināšanas prasība.
Efektīvas brīdinājumu un likumpārkāpumu nepieļaujamības prasība.
Likumā paredzēto sodu par tiesību normu pārkāpšanu nenovēršamības prasības nodrošināšana.
No augstāk minēta, mēģināsim formulēt likumības principus:
likuma virsvadība;
likumu vienotība;
likumības vispārīgums;
likumības mērķtiecība;
likumības realitāte (īstenība);
cilvēktiesību un brīvību nodrošināšana;
likumības un kultūras vienotība;
nevainīguma prezumpcijas princips.
Likumības režīms nodrošina stabilu tiesisko kārtību. Tiesiskā kārtība reprezentē regulējumu, noteiktu kārtību, sabiedrisko attiecību stāvokli, tas ir tiesību normu darbības kopsavilkums, kas nodrošina brīvu tiesību izmantošanu.…
Latvijā, blakus likumdošanai un izpildvarai, pastāv arī neatkarīga tiesu vara. Tiesas spriešana Latvijā tiek realizēta tikai tiesā . Tiesu vara ir rajona(pilsētas) tiesām, apgabaltiesām, Augstākai tiesai un Satversmes tiesai. Katrai personai Latvijā ir tiesības uz lietas tiesas izskatīšanu procesuālā kārtībā. Nav pieļaujama kādu citu speciālo tiesu, kas nomaina augstāk minētas, dibināšana. Tiesu iekārta Latvijā ir noteikta likumā „Par tiesu varu”. Lietu izskatīšanas principi un kārtība ir noteikti Satversmē, Civilprocesa likumā, Kriminālprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā. Satversmes tiesas darbību regulē likums „Satversmes tiesas likums”. Tiesībsargājošo iestāžu un to sistēmu vidū tiesa ir viena no galvenajām tiesībsargājošam iestādēm.
