Termins „ekonomika” ir aizgūts no grieķu valodas vārda „oikonomia”, kas savukārt sastāv no diviem vārdiem: oikas – māja, mājsaimniecība un nomos – likums. To var tulkot kā māku pārvaldīt mājas saimniecību.
Par pirmo ekonomistu vēsturē tiek uzskatīts Aristotelis (384. – 322. g. p. m. ē.). Viņš analizēja galvenās ekonomiskās parādības un likumsakarības toreizējās sabiedrības līmenī.
Pirmo ievērojamāko ekonomikas teoriju izstrādāja merkantilisti – jauno laiku Eiropas zinātnieki, ekonomisti 15. gs. Šī teorija bija izplatīta Eiropas valstīs no 16. – 18. gs. Viņi uzstājās pret Aristoteļa teoriju un noteica, ka par bagātību var uzskatīt tikai to, ko var pārvērst naudā, un par galveno bagātības avotu uzskatīja tirdzniecību.
Nākamajā ekonomiskās domas attīstības stadijā parādījās fiziokrāti. Šo teoriju izstrādāja franču zinātnieki – ekonomisti 18. gs. Viņi nonāca pie secinājuma, ka vienīgais bagātības avots ir daba. Fiziokrāti sprieda, ka, tā kā bagātība nāk no dabas, tad jebkura valsts iejaukšanās ekonomikā ir bezjēdzīga un nelietderīga.
…
