Gandrīz desmito daļu Igaunijas teritorijas aizņem salas, tai pieder 1520 salu 4132 km2 kopplatībā, veidojot Monzunda arhipelāgu. Lielākās salas ir Sāmsala (Saaremaa) – 2667,8 km2, Hījumā (Hiiumaa) - 989 km2, Muhu (Muhu) - 201 km2, Vormsi (Vormsi) – 91,5 km2.
Ja Igaunija ģeogrāfiski ir īpaša ar salu daudzumu, tad Lietuva ar tādu interesantu veidojumu kā Kuršu kāpa, jeb kā paši lietuvieši to dēvē - Kuršu nēriju (Kuršiu nerija). Šī savdabīgā zemes strēle pussalas veidā stiepjas 97 km garumā, Lietuvai pieder puse no šīs strēles, visa šī teritorija 1991. gadā pasludināta par Nacionālo parku. Strēles platums ir dažāds – no 4 km līdz 400 m. Ir daudz leģendu un nostāstu par Kuršu kāpas veidošanos, bet visticamāk, ka to uzskaloja piekrastes jūras straume aptuveni pirms 5 tūkstošiem gadu.
1990. gadā Francijas Nacionālais ģeogrāfijas institūts paziņoja, ka Eiropas ģeogrāfiskais centrs, kura koordinātes ir 54 54’ Z pl., 25 19’ A gar., atrodas Lietuvā, Purnuškju (Purnuškiai) ciemā.
5 % no Igaunijas teritorijas aizņem aizsargājamie dabas objekti – Lahemā nacionālais dabas parks ar daudziem lieliem laukakmeņiem, Matsalu rezervāts ir ūdensputnu ligzdošanas vieta, Nigulas rezervāts un Vilsandi un Vidumē rezervāti – vienīgās vietas pasaulē , kur aug Sāmsalas zvaguļi.
Arī Lietuvā ir pieci nacionālie parki: austrumos atrodas Augštaitijas nacionālais parks. Šo novadu kopš seniem laikiem dēvē par Lietuvas Šveici. Parka teritorijā Palušes ciemā atrodas unikāls tautas daiļamatnieku veidots skulptūru dārzs, Strīpeiķu ciemā – biškopības muzejs. Ievērības cienīgi ir arī Kuršu nērijas un Traķu nacionālie parki.
Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm, savukārt Lietuva – lielākā.…
