Laiks ir tāda dīvaina lieta. Tas iet uz priekšu un nekad neapstājas. Tas maina lietas, vietas un apstākļus. Laiks spēj mainīt arī cilvēkus. Mūsu attieksmi un izturēšanos. Taču mainīt cilvēka dziļāko būtību laiks tomēr nespēj. Tieši tāpēc šodien mēs savā patiesajā būtībā esam tādi paši kā Ērika Ādamsona laika cilvēki, jo laikam nav varas pār mūsu slēptākajām un patiesākajā domām un jūtām. Mūs aizvien māc tās pašas bailes. Mēs aizvien pakļaujamies tā pašām vājībām. Mēs aizvien ilgojamies viens pēc otra tuvuma un sapratnes. …
