Katram ir savs viedoklis par spilgtu personību, bet man šķiet, ka tai jābūt garīgi spēcīgai un ar konkrēti izteiktiem mērķiem. Lasot Viļa Lāča romānu „ Akmeņais ceļš ”, es savu uzmanību pievērsu galvenajam varonim Robertam Līviņam. Tieši viņam, jo Roberts ne bija līdzīgs citiem ar saviem dzīves principiem.
Roberts romāna gaitā mainās, un darba sākumā viņš ir ostas strādnieka dēls, kuram jau piecpadsmit gadu vecumā jāapgādā sava ģimene. Viņš ir mērķtiecīgs, čakls, strādīgs un garīgi stabils. Viņa dzīve ir grūta un akmeņaina, tāpēc tieši šīs rakstura īpašības palīdzēja viņam izdzīvot, nenomirt badā, nenolaist rokas un kļūt par ievērojamu cilvēku Rīgā, par arhitektu, ar kuru sāk rēķināties pat Valfrīda tēvs.…
