Makss Bekmans (1884.-1950.)

12.02.1884. Leipciga (Vācija) - vācu ekspresionisma gleznotāja, zīmētāja, tēlnieka, grafiķa, rakstnieka dzimšanas dati.
Studijas Veimāras Mākslas Akadēmijā.
1914. g. -1918. g. - medicīniskās palīdzības darbinieks kara korpusā Vācijā.
No 1925. g. – meistarklases vadītājs Stadel School (Frankfurte).
No 1927. g. - goda balvas, apbalvojumi mākslā.
1933. g. - nacisti autoru nodēvē par “kultūras boļševiku” un atlaiž no darba Frankfurtes mākslas skolā.
1937. g. – nacisti no Vācijas muzejiem konfiscē vairāk kā 500 mākslas darbu, vairāki darbi tiek nogādāti uz izstādi “Degenerate Art” Minhenē.
Pēc 1937. g. - apt. 10 gadus dzīve trūkumā Amsterdamā, veselības problēmas (sirds lēkmes), autora studijā top visspilgtākie triptiha darbi.
Pēc 1945. g. – emigrē uz ASV, pēdējos 3 dzīves gadus - mākslas pasniedzējs Vašingtonas Universitāte (Sanluisa, ASV) un Bruklinas Muzejā (Ņujorka, ASV).
28.12.1950 - pēc pārciestas sirgšanas ar angīnu, mirst no sirdslēkmes Manhetenā (Ņujorka, ASV).

Makss Bekmans apbrīnoja franču postimpresionisma gleznotāju Polu Sezānu (1839 –1906).
Abu autoru raksturojošā mākslinieciskā izpausme mākslas darbā ir meistarība komponentu izstrādē – kompozīcija, dizains, tehnika, zīmējums, kam pamatā pamatīga objekta izpēte un novērotas “dabas” abstrakcija, vadīta izpratne, virzīta vērotāja sajūtu ekspresija. Mākslinieku dzīves periods – pārmaiņu laiks, kurš vērsts uz cilvēku, iekšēju izpēti.
Raksturojoši – ar atkārtotām jūtīgām līnijām pausts sajūtu “rāmējums”, iekšējas cīņas un piepūles izpaušanās ārēji - ciešs skatiens. …