Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Biļetes valsts tiesību zinātnē', 1.
  • Konspekts 'Biļetes valsts tiesību zinātnē', 2.
  • Konspekts 'Biļetes valsts tiesību zinātnē', 3.
  • Konspekts 'Biļetes valsts tiesību zinātnē', 4.
  • Konspekts 'Biļetes valsts tiesību zinātnē', 5.
  • Konspekts 'Biļetes valsts tiesību zinātnē', 6.
  • Konspekts 'Biļetes valsts tiesību zinātnē', 7.
  • Konspekts 'Biļetes valsts tiesību zinātnē', 8.
  • Konspekts 'Biļetes valsts tiesību zinātnē', 9.
  • Konspekts 'Biļetes valsts tiesību zinātnē', 10.
  • Konspekts 'Biļetes valsts tiesību zinātnē', 11.
  • Konspekts 'Biļetes valsts tiesību zinātnē', 12.
  • Konspekts 'Biļetes valsts tiesību zinātnē', 13.
  • Konspekts 'Biļetes valsts tiesību zinātnē', 14.
  • Konspekts 'Biļetes valsts tiesību zinātnē', 15.
Darba fragmentsAizvērt

1.Vispārējās valsts zinātnes priekšmets un metodes.
Šo jēdzienu definē Makjivelli. Valsts un tiesības rodas vienlaikus. Tiesības nevar pastāvēt bez valsts un otrādi. Pēta valsts formu, funkciju sadalījumu starp attiecību vēsture lielā mērā leicina par kariem, militārajām savienībām un citiem pūliņiem, lai saglabātu vai paplašinātu savu teritoriju. Ja vadonim tas izdodas, tad viņš sagrābj valstis ar tās pašvaldībām, tiesu varu, politiku un morāli. Valsts ir teritoriāla organizācija, jo tā sargā savas robežas, lai neļautu ienaidniekam sagrābt savu teritoriju. Teritorijas neaizskaramības aizsardzība ir valsts galvenais un neapstrīdamais uzdevums. Valsts neatņemama īpašība ir ne tikai teritorija, bet arī tauta, jo, ja tauta zaudē varu pār teritoriju, zaudē arī savu valsti. Valsts neatņemama īpašība ir arī tieksme pēc savas varas ekskluzitivitātes pār iedzīvotājiem un teritoriju, pēc monopola, kurš izslēdz visas citas valstis valstu un starpvalstu attiecību vēsture lielā mērā liecina par kariem, militārajām savienībām un citiem pūliņiem, lai saglabātu vai paplašinātu savu teritoriju. Valsts sastāv no trijiem elementiem: no augstākās varas, pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri atzīst šo varu un teritorijas. Pat ja daļu no iedzīvotājiem ir klejotāji, valsts saglabā savu raksturu. Valsts teritorijā ir arī valstij piederošie gaisa un ūdens satiksmes līdzekļi, kas atrodas citas valsts teritorijā, kā arī valsts pārstāvniecības. Valsts ir teritoriāla organizācija, kā arī citā nozīmē: kritērijs, kurš nosaka piederību pie valsts un pie tās pilsoņiem, nav ne dzimtu, ne cilšu saiknes, ne etniskās izcelsmes. Tā ir dzīvošana atbilstoši ilgi kādā noteiktā teritorijā, kā arī tās sabiedriskās varas atzīšana, kura kontrolē šo teritoriju. Saites ar teritoriju ir svarīgākas par radniecību ar senčiem, kuri ieradušies no svešas valsts un apmetušies uz pastāvīgu dzīvi citā valstī. Tātad etniskais ķīnietis ir nevis Ķīnas, bet gan Austrālisjas pilsonis, ja viņš pastāvīgi dzīvo Austrālijas valsts teritorijā un šī valsts atļauj viņam būt par tās pilsoni.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants