Kaut arī pacienta lomas mēdz būt dažādas, ir viena konstanta iezīme, kas raksturo ārsta un pacienta attiecību raksturu – tā ir slima pacienta atkarība no ārsta, ja viņam ir nepieciešama ārstēšana. Pacients ir persona, kas, neskatoties uz savu autonomiju, ir atkarīgs no ārsta profesionālas kompetences un ieinteresētības. Par noteicošo kļūst pacienta spēja uzticēties medicīnas profesionālim, savukārt no ārsta puses – izraisīt šo uzticēšanos un attīstīt tālāk.
Pirmais solis ārsta un pacienta attiecībās no mediķa puses ir novērtējums, tā raksturīgākie elementi ir:
• pacienta stāvokļa nopietnība organiskā nozīmē;
• stāvokļa nopietnība no pacienta viedokļa;
• iespējamie terapijas ieguvumi;
• iejaukšanās risks;
• alternatīvie darbības un bezdarbības virzieni;
• fiziskā, psiholoģiskā un sociāla ietekme uz pacienta izvēli;
• pacienta spēja līdzdarboties viņa pašas veselības aprūpē. [1, 112. lpp]…
