Divupē:
• Liela nozīme priesteriem, kuri nāca no aristokrātu kārtas.
• Dievu panteonu (visu dievkopu, ko pielūdza kāda civilizācija) izveidoja šumeri.
• Dievu mājoklis bija templis uz pakāpēm jeb zikurāts.
• Mirušos apbedīja pazemes kamerās, kuras ierīkoja dziļās šahtās, tiem deva līdzi dažas mantas.
• Sākumā valdnieks apvienoja gan laicīgo, gan garīgo varu – priesteris.
• Šumeru pilsētvalstīs laicīgā vara (pils) nošķīrās no garīgās varas (templis), un tajā valdīja monarhs, kurš pretendēja uz Dieva statusu.
• 3. g.t. otrajā pusē p.m.ē. valdnieku pamazām sāka uzskatīt par Dievu.
Kopīgais:
• Raksturīgi auglības kulti, dievi, kuri mira atbilstoši gadalaikiem.
• Ūdens un debess spīdekļu pielūgšana.
• Pastāvēja tikai daudzdievība jeb poloteisms.
• Dievu ārējais veidols bija cilvēkveidīgs jeb antropomorfs.
• Sabiedrības bija hierarhiskas, kuru augstākajā pozīcijā bija valdnieks.
• Laicīgās un garīgās varas konfrontācija (divas strīdīgas puses).
• Valdniecības institūts izveidojās no cilts militārā vadoņa – ar lielām spējām apveltīta cilvēka, kurš bija ieguvis autoritāti.
…
