Skaņdarbs sākas ar īsu satraukuma pilnu ievadu, kas raksturo kvēlu dziņu, mirklī uzbangojušas vētrainas jūtas.
Soneta melodija pauž kvēlu atzīšanos mīlestībā. Tajā melodiskums apvienojas ar deklamāciju, palielinātie trijskaņi harmonijā, tonālās novirzes, hromatismi piešķir tai zināmu izsmalcinātību.
Tālāk tēma attīstās variācijveidīgi – tā skan oktāvu augstāk, un to pavada figurācijas, kas ir plaša salikuma harmonijas. Tēma izvēršas apjoma ziņā. Tādā veidā tā kļūst vēl kaismīgāka, saspringtāka. Nākamais tēmas izvedums ir kaisles kulminācija. Tā jau tiek izklāstīta oktāvās fortissimo uz sabiezinātāku figurāciju fona pavadījumā un bagātināta virtuozām pasāžām, kas saglabā melodisko nozīmi.
Šāds pakāpenisks faktūras sabiezinājums un dinamikas pieaugums galvenās tēmas variācijveida attīstībā pauž kvēlu jūtu uzbangojumu un attīstību.
Nākamais soneta posms balstās uz izteiksmīgu melodiju, kas skan uz arfveida pasāžu fona. Tajā saklausāms lūgums. Melodijas turpinājums atklāj jaunu galvenās tēmas variantu. Kodā dots emocionāls visu kaisles izpausmju apkopojums – neatlaidīgi un spēcīgi skan tēma, kas attīsta vienu no ievada intonācijām. Skaņdarbs beidzas ar pārveidotu galveno tēmu – liegi un nomierinoši.
…
