Dažreiz es sev gribu pajautāt it kā ļoti vienkāršu un pašsaprotamu jautājumu: „Kas es esmu?” Iedziļinoties šajā jautājumā, es saprotu, ka atbildi nemaz tik viegli nevar atrast. Es esmu cilvēks! Tomēr tas ir pārāk plašs jēdziens, lai sevi raksturotu, jo cilvēki ir ļoti dažādi. Es varu atbildēt, ka esmu dzīva būtne ar loģisko domāšanu, saprātu un jūtām. Man ir sirds un dvēsele, kura aizliedz man darīt daudz lietu. Tas, protams, ir ļoti labi. Es nekad negribētu atrasties to cilvēku vietā, kuri cauru dienu sēž starp trīs sienām un restēm. Šiem cilvēkiem nepieciešamajā momentā dvēsele bija devusies citur, atstājot ķermeni likteņa varā.
Mums, cilvēkiem, ir dotas daudzas lietas, kādu nav citām dzīvām būtnēm: veselais saprāts, loģiskā domāšana, sirdsapziņa, neierobežotas vēlmes un iespējas.…
