1. Komunikācija ir informācijas apmaiņas process starp partneriem. To var definēt, kā darījumu procesu, kurā divas vai vairākas puses savstarpēji apmainās ar informāciju, tās nozīmi skaidrojot ar noteiktu simbolu jeb kodu palīdzību. Tā ir iespējama, ja partneriem ir vienāda vai līdzīga informācijas kodēšana un dekodēšana. Proti, lai savas domas darītu zināmas partnerim, adresants tās vispirms kodē – ietērpj vārdos vai rakstu zīmēs. Savukārt partneris jeb adresāts tās dekodē un uztver domu saturu. Informācijas apmaiņa ir iespējama tikai tad, ja pastāv zīmju intersubjektivitāte. Tas nozīmē, ka zīmēm un to nozīmēm jābūt saprotamām visiem komunikācijas dalībniekiem, citādi dekodēšana nav iespējama un domas nodošana partnerim ir apgrūtināta. Šīs zīmes jeb kodi, ir tie, ar kuru palīdzību nododam informāciju.
Kodi ir ne tikai runa un valoda, bet arī ķermeņa valoda, kā piemēram, smaidot, cilvēks kādam nodod savu emociju un otrs cilvēks to dekodē, mēģina izprast kā atbildēt un kāpēc, mēģina saprast kāpēc cilvēks smaida tieši viņam, utt.…
