Patoloģiskā fizioloģija

Zarnu funkc.trauc.
Malabsorbcijas sindroms – barības vielu uzsūkšanās traucējumi zarnās. Dalās sekojoši:
1. preenterālā malabsorbcija – iemesls dobuma gremošanas traucējumi (kuņģa, aknu vai aizkuņģa dziedzera funkciju traucejumi),
2. enteralā malabsorbcija – iemesls tievo zarnu kontakta gremošanas un uzsūkšanas traucējumi,
3. postenterālā malabsorbcija – asins un limfas traucējumi vēdera dobumā (sastrēgums).
Malabsorbcijas sindroma kopējās sekas ir:
– hipoproteinēmija,
– hipovitaminoze,
– mikroelementu maiņas un endokrīnās sistēmas traucējumi,
– kaheksija,
– anēmija.
Lai diagnosticētu zarnu funkciju traucējumus veic koproloģisko izmeklēšanu.
Disbakterioze ir nelabvēlīgas pārmaiņas zarnu mikroflorā. Baktērijas savairojas tur, kur tām nav jābūt vai mainās attiecības starp dažādām zarnu mikrofloras sugām. Atkarībā no tā, vai zarnās attīstās g.k. rūgšanas vai pūšanas baktērijas var attīstīties rūgšanas vai pūšanas dispepsija. Cēloņi:
– endogēnie – kuņģa anaciditāte, zarnu motorikas traucējumi, hron.zarnu un aknu slimības.
– eksogēnie – vienpusīgs uzturs, antibiotikas u.c.
Zarnu autointoksikācija – attīstās slimniekam ar peristaltikas pavājināšanos, meteorismu, aizcietējumiem, iekaisumiem, sekrēcijas traucējumiem, ileusu.

Aizk.dziedz.funkc.trauc.
Patoģenēzē pankreasa funkciju traucējumus var iedalīt:
1. ārējās sekrēcijas traucējumi, kuru rezultātā attīstās parenterālas izcelsmes malabsorbcijas sindroms;
2. iekšējās sekrēcijas traucējumi – cukura diabēts;
3. fermentu izkļūšana asinīs.
Ja patoloģiska procesa gaitā paaugstinās aizkuņģa dziedzera šūnu membrānas caurlaidība, notiek citolīze un pankreasa fermenti izkļūst asinīs. Pieaugot kinīnu sistēmas aktivitātei TA krasi krīt un var attīstīties pankreasa kollapss, kas bieži beidzas letāli. Fermenta līmeņa izmaiņas asinīs un urīnā izmanto akūta pankreatīta diagnostikai.

…