Treškārt, manuprāt, ir jāpieņem likums lobēšanai, kura dēļ varētu iegūt divus ieguvumus. Pirmkārt, šis jēdziens būtu definēts un netiktu pārprasts lietošanā, kā arī, otrkārt, tiktu iekļautas pieļaujamās un aizliegtās formas darbības, kādas interešu pārstāvniecībā. Man liekas, to varētu ievietot kādā atsevišķā likumā, kā arī regulēt to ar papildinājumiem. Visbiežāk tiek veikti ļoti dāsni ziedojumi deputātu partijām no dažādiem uzņēmumiem, kuri vēlas, lai deputāti to uzņēmumu ideoloģiju virza nākotnē, taču, lai tas notiktu publiski, manuprāt, Deputātu ētikas kodeksā ir jāievieto atsevišķi punkti, kuri liks parādīt informāciju par sadarbību ar dažādām organizācijām. Lobēšanas tiesiskais regulējums likuma vai noteikumu līmenī šobrīd pastāv dažādās Eiropas valstīs - Austrijā, Francijā, Polijā, Lietuvā.
Latvijā likums par lobēšanu, manuprāt, ir nepieciešams, lai visu notiekošo šajā jomā varētu kaut kādā veidā kontrolēt, kā arī ziedojumu publicēšana ir nepieciešama sabiedrībai, tā būs arī papildus informācija vēlētājiem, lai tie zina, kurš uzņēmums atbalsta konkrētu partiju. Manuprāt, Latvijā ir arī nepieciešami profesionāli speciālisti lobēšanā jeb lobisti, lai lobēšana būtu kvalitatīva. Lobēšanas likums palīdzēs arī veikt lobistu reģistrāciju viena kopējā sistēmā, lai šie kvalificētie speciālisti būtu ierakstīti vienā sistēmā.
…
