Vēsturiskā perspektīva
Tā kā 23 visvairāk attīstītajām valstīm, nodarbinātība ražošanā samazinājās no aptuveni 28 procentiem no darbaspēka 1970. gadā līdz aptuveni 20 procentiem 2006. Starp valstīm, deindustrializācija sākās dažādos laikos, un tā ir attīstījusies, dažādos ātrumos. Tā sākās visagrāk ASV, darbam ražotnēs krītot no maksimālā 28 procentiem 1965. līdz tikai 16 procentiem 1994. Japānā, gluži pretēji, process sākās vēlāk, un darbs ražotnēs sasniedz 27 procentus no kopējās nodarbinātības 1973. gadā (astoņi gadi pēc tam, kad tika sasniegts maksimums ASV) un pēc tam slīdēšanu atpakaļ līdz aptuveni 23 procentiem 1994. 15 Eiropas Savienības valstīs, daļu ražošanā darba bija salīdzinoši augstā līmenī - par vairāk nekā 30 procentiem 1970. gadā, bet tad samazinājās straujāk līdz tikai 20 procentiem līdz 2006.
No otras puses, daļu darba, ko sastāda pakalpojumi, attīstītajām valstīm, ir palielinājies diezgan vienmērīgi visām attīstītajām valstīm kopš 1960. ASV ir radījis ceļu arī šeit, aptuveni 56 procentiem no darbaspēka nodarbināti pakalpojumos 1960. gadā un apmēram 73 procentiem 1994., lielāku daļu nodarbināto pakalpojumos nekā jebkurā citā attīstīta ekonomikā. Pieaugums nodarbinātības pakalpojumos kopā ir samazinājis darbinieku skaitu ražošanas nozarēs visām attīstītām valstīm.
Deindustrializācijas teorētiskais pamatojums
Deindustrializācijas laikā, samazinātais darbinieku skaits ražošanā, šķiet, atspoguļo samazināšanos daļā, ko ražošana pievieno IKP. No pirmā acu uzmetiena, šī samazināšanās būtu jāliecina, ka iekšzemes izdevums par ražo ir samazinājusies, bet izdevumus par pakalpojumiem ir palielinājies.
…
Pēdējo 35 gadu laikā, nodarbinātības ražošanā kā daļa no kopējās nodarbinātības ir samazinājies dramatiski pasaules attīstītajām valstīm, šī parādība tiek plaši dēvēta par "deindustrializāciju." Tendence, jo īpaši saistībā ar ASV un Eiropu, ir arī redzama, Japānā, un ir novērojama pēdējā laikā, tautsaimniecībās no Āzijas Četriem Tīģeriem (Honkonga, Ķīna, Koreja, Singapūra un Taivānas province Ķīnā). Nav pārsteigums, ka deindustrializācija ir radījusi ievērojamas bažas tās skartajās ekonomijās, un ir radījusi spraigas debates par tās cēloņiem un iespējamo ietekmi. Daudzi uztver deindustrializāciju ar bijību un aizdomām, uzskatot, ka tā ir veicinājusi ienākumu nevienlīdzību ASV un augsto bezdarba līmeni Eiropā. Daži uzskata, ka deindustrializācija ir novērojama tāpēc, ka tirgus globalizējas, un ir radies straujš pieaugums Ziemeļu-Dienvidu tirdzniecībā (tirdzniecība starp attīstītajām valstīm un attīstības valstīm). Šie kritiķi apgalvo, ka straujais pieaugums darba intensīvas ražošanas nozarēm jaunattīstības pasaulē samazina darba vietu skaits attīstītajās valstīs. Darba mērķis ir izprast deindustrializāciju un kā tā ir saistīta ar inovācijām. Secinājumi • Deindustrializācija nav negatīva parādība, bet gan dabiskas sekas turpmākam pieaugumam attīstītām valstīm. • Galvenais iemesls deindustrializācijai ir ātrāka produktivitātes izaugsme rūpniecībā nekā pakalpojumos, kuru pamatā ir inovācijas. • Ziemeļu-dienvidu tirdzniecībai ir bijusi ļoti maza lomu deindustrializācija. • Tirdzniecībā starp rūpniecības valstīm (nevis starp rūpniecības valstīm un attīstības valstīm) veido daļu no atšķirības darba struktūrā starp dažādām attīstītām valstīm. • Nākotnes izaugsme attīstītajā pasaulē, iespējams, arvien vairāk ir atkarīga no ražīguma pieauguma pakalpojumiem.
