Tieši Latvijā, manuprāt, pārāk izplatīta ir „dzeltenā prese”. Sabiedrība no vienas puses apgalvo, ka šo presi nelasa, ka tā ir pārspīlēta un tai nevar ticēt, tomēr no otras puses paši izplata nepatiesas ziņas, baumas, nepamatoti nosoda citus un attiecas negatīvi. Nav ilgi jādomā, ka šie iespaidi par sabiedrībā zināmiem cilvēkiem ir radušies tieši pateicoties „dzeltenajai presei”. Tieši šādas informācijas portāli tiek apmeklēti visbiežāk, jo tie ir labs laika kavēklis. Starp informatīvām ziņām visbiežāk Latvijā tiek rakstīts tieši par negatīvajiem notikumiem, par avārijām, traģēdijām, noziegumiem un slepkavībām. Tās arī piesaista uzmanību, cilvēki lasa šīs ziņas un ietekmējas no tām, arī viņi kļūst negatīvāki, satrauktāki par to, kas notiek valstī. Labās ziņas netiek pavēstītas tik uzkrītoši, kā sliktās, tāpēc arī rodas priekšstats, ka Latvijā viss ir tikai slikts. Arī veids, kādā tiek pasniegtas šīs sliktās ziņas nav pārdomāts, piemēram, interneta portālos vai televīzijā tiek atainoti briesmīgi skati vai bildes, kuras nav piemērotas, bet viegli pieejamas bērniem, kuri ir viegli ietekmējami. Pēc tam skolās skolotāji brīnās, kāpēc sākumskolā skolēni zīmē cilvēkus ar ieročiem un asinīm. Par šo auditoriju – bērniem – nav padomāts, jo mūsdienās, diemžēl, viņi daudz laika pavada pie televizora ekrāniem, kuros dienas laikā rāda daudz nepiemērotus skatus.…
