Vērtējums:
Publicēts: 04.10.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
  • Referāts 'Zaudējumu veidi. Civiltiesības', 1.
  • Referāts 'Zaudējumu veidi. Civiltiesības', 2.
  • Referāts 'Zaudējumu veidi. Civiltiesības', 3.
  • Referāts 'Zaudējumu veidi. Civiltiesības', 4.
  • Referāts 'Zaudējumu veidi. Civiltiesības', 5.
  • Referāts 'Zaudējumu veidi. Civiltiesības', 6.
  • Referāts 'Zaudējumu veidi. Civiltiesības', 7.
  • Referāts 'Zaudējumu veidi. Civiltiesības', 8.
  • Referāts 'Zaudējumu veidi. Civiltiesības', 9.
  • Referāts 'Zaudējumu veidi. Civiltiesības', 10.
  • Referāts 'Zaudējumu veidi. Civiltiesības', 11.
  • Referāts 'Zaudējumu veidi. Civiltiesības', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Zaudējuma jēdziens    4
2.  Priekšā stāvošs zaudējums, cēlies zaudējums    5
3.  Tiešs , netiešs zaudējums    7
4.  Nejaušs zaudējums    9
  Kopsavilkums    11
  Izmantoto avotu saraksts    12
Darba fragmentsAizvērt

Kopsavilkums
Veiktā izpēte rakstot referātu par Zaudējumu veidiem autorei sniegusi padziļinātākas zināšanas Saistību tiesību studiju kursā , tādēļ balstoties uz veikto pētījumu autore izvirza šādus secinājumus-
Tiesības ir neizsmeļams jaunrades avots, mainoties laikam , procesam , apstākļiem.
Zaudējumi iedalāmi pēc to izcelsmes veida , civillikumam paredzot , ka zaudējums pastāv ne tikai kā priekšā stāvošs vai jau cēlies , bet zaudējumu saprot arī kā tādu aizskārumu no kā tas būtu cēlies vai radīts tīši , vai arī nē.
Pētot augstākās tiesas spriedumus autore secina, ka kaitīgās sekas mantiskā aizskāruma gadījumā vairākumā rodas tieši - tiešos zaudējumos.
Tieša zaudējuma rezultātā persona paredz zaudējuma sekas kā arī no visa izrietošos apstākļus , kas izriet no šo seku iestāšanās, jo darbības veiktas – tīši ar nodomu, bet tas nav bijis kā iemesls , lai šādas darbības tiktu pārtrauktas.
Pētot juridisko literatūru un tiesu prakses materiālus autore secina, ka praksē ir īpaši būtiski nošķirt netiešu zaudējumu no nejauša , jo nejaušs zaudējums nav jāatlīdzina.
Nejaušu sakritumu rezultātā iestājies zaudējums nevar būt par pamatu, lai šāds zaudējums tiktu atlīdzināms, kaut problēma saskatāma gadījumos , kad šāds zaudējuma veids ir jāpierāda.
Referāta mērķis tika sasniegts, jo autore izpētījusi zaudējumu veidus un noskaidrojusi šo zaudējumu veidu rašanās cēloņus, mantiskā labuma zuduma sastāvu.
Pētījumā izvirzītā hipotēze - zaudējums kā mantiskā labuma zudums atlīdzināms neatkarīgi no zaudējuma veida vai tā izcelsmes, neapstiprinājās , jo pētījuma izpētes laikā tika noskaidrots, ka nejaušie zaudējumi nav atlīdzināmi , neatkarīgi no tā kā tie būtu radušies.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants