Tā tiek dziedāts kādā nezināma autora dziesmā. Un, patiesībā, tā jau tas arī ir. Tikai ikdienas steigā daudz kas tiek nepamanīts. Tādēļ, mūsu – skolotāju – pienākums, manuprāt, ir pievērst mazā cilvēciņa uzmanību dabai. Radīt prasmi ieraudzīt, vēlmi izzināt, izpētīt un vērot, vērot, vērot… Radīt aizrautīgu interesi par it kā zināmām, bet acij nepamanāmām lietām.
Lai skolotājs spētu šo interesi virzīt, jāsaprot, kas tad īsti ir vērojums, ko tas dod bērna attīstībai un izziņai.…
