-
D.Goulmens "Tava emocionālā inteliģence"
Šī grāmata sniedz padomus, kā modināt jūtas bezjūtīgajos. Šīs grāmatas mērķis ir sniegt lielāku sapratni par izjūtām, kas mūs mēdz pārņemt brīžos, kad jātiek galā ar problēmsituācijam gan mūsu pašu dzīvē, gan visas cilvēces mērogā, dot sapratni par to, ko nozīmē piešķirt emocijām inteliģenci, un kā to panākt.
Kas tad ir emocionālā inteliģence? Tā ir prasme apvaldīt savu impulsivitāti vai nojaust otra cilvēka slēptākās jūtas, prasme veidot veiksmīgas partnerattiecības jeb „izrādīt dusmas tajos gadījumos un pret tiem, pret kuriem vajag, tāpat darīt to pienācīgi un tieši tad, un tik ilgu laiku, cik vajag” (Aristotelis).
Šo īpašību galveno kopumu veido spēja motivēt sevi darbībai un neatkāpties grūtību priekšā, spēja apvaldīt nepacietību un negaidīt tūlītējus panākumus, spēja nepadoties garastāvokļa svārstībām un nepieļaut, ka raižu dēļ tiek zaudēta galva, spēja just līdzi citiem un neatteikties no cerības.
Emocionālā inteliģence ir pavisam jauns jēdziens. Pagaidām vēl neviens nevar precīzi pateikt, cik liela mērā tas nosaka katra atsevišķa cilvēka dzīves augšupēju un lejupslīdi. Bet dati liecina, ka tā ietekme var būt tikpat liela un reizēm pat vēl lielāka nekā IK ietekme.…
Šī grāmata sniedz padomus, kā modināt jūtas bezjūtīgajos. Šīs grāmatas mērķis ir sniegt lielāku sapratni par izjūtām, kas mūs mēdz pārņemt brīžos, kad jātiek galā ar problēmsituācijam gan mūsu pašu dzīvē, gan visas cilvēces mērogā, dot sapratni par to, ko nozīmē piešķirt emocijām inteliģenci, un kā to panākt. Kas tad ir emocionālā inteliģence? Tā ir prasme apvaldīt savu impulsivitāti vai nojaust otra cilvēka slēptākās jūtas, prasme veidot veiksmīgas partnerattiecības jeb „izrādīt dusmas tajos gadījumos un pret tiem, pret kuriem vajag, tāpat darīt to pienācīgi un tieši tad, un tik ilgu laiku, cik vajag” (Aristotelis). Emocijām ir liela nozīme loģiskās domāšanas procesā. Jūtu un domu mijiedarbībā ikdienišķos lēmumus nosaka spēja izjust emocijas, kas darbojas ciešā saskaņā ar loģisko prātu un tādējādi veicina, vai arī kavē, domu raisīšanos. Līdzīgā kārtā arī loģiskais prāts palīdz izpausties emocijām, izņemot reizes, kad tās kļūst nevaldāmas un emocionālais prāts sāk trakot.
