Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 29.09.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 24 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    6
I.  TEORĒTISKĀ DAĻA    7
1.  Termina atmiņa izpratne    7
2.  Atmiņas veidi    8
2.1.  Sensorā atmiņa    8
2.2.  Īslaicīgā atmiņa    8
2.3.  Ilglaicīgā atmiņa    9
2.4.  Operatīvā atmiņa    9
2.6.  Motorā jeb kustību atmiņa    10
2.7.  Vārdiski loģiskā jeb verbālā atmiņa    10
2.8.  Emocionālā atmiņa    10
2.9.  Tīšā jeb eksplicitā atmiņa    11
2.10.  Netīšā jeb implicitā atmiņa    11
2.11.  Fona atmiņa    11
3.  Atmiņas struktūra    12
4.  Atmiņu ietekmējošie faktori    13
5.  Mūzikas izmantošana cilvēku ārstēšanai no sendienām līdz 20.gs.    14
6.  Mūzikas ietekme uz atmiņu    15
II.  Praktiskā daļa    18
1.  Pētīšanas metodes    18
2.  Aptaujā iegūto datu analīze    19
3.  Eksperimenta sagatavošana    20
4.  Eksperimenta norises apraksts    22
7.  Eksperimenta rezultātu analīze    23
  SECINĀJUMI    26
  LITERATŪRAS SARAKSTS    27
  PIELIKUMS    30
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI

1. Jēdzienam atmiņa ir vairākas definīcijas (darbā analizētas 8), no kurām par precīzāko darba autore uzskata: atmiņa ir psihisks izziņas process, ar kura palīdzību cilvēks iegaumē, saglabā atmiņā, reproducē un aizmirst domas, tēlus, kustības, t.i. pieredzi.
2. Atmiņu ietekmē daudzi faktori: vecums, fiziskais stāvoklis, informācijas izklāsta veids, nozīmīgums un nepieciešamība; bailes, trauksme un citas emocijas, uzturs, skābeklis; garīgais līdzsvars; ārējā vide; bioloģiskā aktivitāte ,personīgā interese, pārgurums, apzināšanās pakāpe uztveres brīdī, atkārtojuma regularitāte, saziņas stiprums ar zemapziņu.
3. Mācoties 64% pusaudžu klausās mūziku, lielākoties popmūziku un rokmūziku, retāk klasisko mūziku, avangardu.
4. Vislabāk tekstveida informāciju var iegaumēt, skanot instrumentālai klasiskajai mūzikai mierīgā ritmā un mērenā skaļumā.
5. Pusaudžiem, kuri ir pieraduši mācoties klausījušies mūziku, ir vieglāk iegaumēt informāciju, ja skan klasiskā mūzika vai popmūzika.
6. Aptaujā tika konstatēts, ka mācoties rokmūziku klausās 47% pusaudžu, bet eksperimentā iegūtie dati parādīja, ka skanot rokmūzikai, visi eksperimenta dalībnieki tekstu iegaumē sliktāk, bet 28% pusaudžu vispār nespēj iegaumēt informāciju.
7. Klausoties jebkura veida mūziku, 11% pusaudžu nespēja iegaumēt informāciju, kas nozīmē, ka viņiem gan skolā, gan mājās mācību procesam būtu jānotiek pilnīgā klusumā.
8. Vieglāk ir iemācīties to informāciju, kura patīk un kuru var vizualizēt, pat ja tā cilvēkam nav nozīmīga.

Autora komentārsAtvērt
Atlants