Māras Zālītes luga “Pilna Māras istabiņa” ir uzrakstīta pirms vairāk kā 20 gadiem, un tā vēl joprojām kalpo kā aktuāla lasāmviela. Tās notikumi atspoguļo mūsdienīgumu un šim laikam to atbilstošie tēli lugā ir pietiekami daudz.
Kā vienu no lugas nozīmīgākajām darbībām var minēt tās sākumu, kad mirst ģimenes tēvs, kura iespaidā tēva bērniem ,proti, Miķelim, Indriķim, Niklāvam, Madarai rodas nožēla, izmisums, laimes trūkums, sapņojot par unikālām mantām, kas, iespējams, radītu dzīves piepildījumu: ”Kaut reizi saēsties un sajust sātu!/ Ak, tēvs, kaut būtu mums tas galdauts”. Lugā tēli dzīvo Māras pasaulē, bet savu likteni veido paši. Iedodot šīs dāvanas katram bija dāvāta iespēja viņu izmantot pēc saviem ieskatiem un domāšanas, kas precīzi atspoguļojas mūsdienu pasaulē kā laimes dāvājums, kura iespaidā cilvēks necīnās pats par savu laimi, atrod tās nepareizo pielietojumu, un zaudē pats sevi.
