Industralizācija radīja labvēlīgus apstākļus mūsdienu politikas attīstībai. 19. gs bija tas laiks, kad pasaulē aizsākās strauja ekonomiskā attīstība, to skaitā arī dažāda veida izgudrojumi, kuri padarīja ražošanu effektīvāku. Rūpniecība kļuva par dominējošo spēku tautsaimniecība. Pasaulē norisinājās zinātniski tehniskais progress. Attīstījās arī ideoloģiju nozīme politiskajā sistēmā, filozofu idejas, kurām savstarpēji iedarbojoties sāka mainīties cilvēku dzīve. Attīstījās tādas ideoloģijas kā – socialistiskās, marksa (19.gs.), komunistiskās (20.gs., sākoties Padomju Savienības veidošanās procesam) ideoloģijas. No Marksa idejām attīstījāsanarhisms, ar kura vārdu saistās daudi politiķi, bet tikai teorēriskajā līmenī. Anarhisms ilgākā laika posmā nekad nav pastāvējis, tā galvenais uzdevums ir noliegt valsts esamību. Attīstījās un tika noformulētas arī nacionālisma idejas. Industriālisma laikmetam raksturīgas arī Herdera idejas, vienas no spilgtākajām – rasisma idejas, kuru nozīme strauji pieauga 19.gs. Nākamais soli pēc nacionālisma ideju uzplaukuma bija mērenais nacionālisms – nacionālisms kā elements, kas veido valstis. Valstīm pēc savas butības jābut suverēnām. Pateicoties tieši šim iemeslam Vācija, Prūsijas virsvadībā, apvienojās, kļūstot par vienotu veselumu. Tieši tāpat notika arī ar Itāliju, kura pirms tam sastavēja no vairākām netakarīgu valstu republikām…
