• Laulības līguma vēsturiskā attīstība Latvijā, tā vispārīgs raksturojums, saturs un forma

     

    Referāts11 Tiesības

Vērtējums:
Publicēts: 16.09.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 21 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Laulības līguma vēsturiskā attīstība Latvijā, tā vispārīgs raksturojums, saturs ', 1.
  • Referāts 'Laulības līguma vēsturiskā attīstība Latvijā, tā vispārīgs raksturojums, saturs ', 2.
  • Referāts 'Laulības līguma vēsturiskā attīstība Latvijā, tā vispārīgs raksturojums, saturs ', 3.
  • Referāts 'Laulības līguma vēsturiskā attīstība Latvijā, tā vispārīgs raksturojums, saturs ', 4.
  • Referāts 'Laulības līguma vēsturiskā attīstība Latvijā, tā vispārīgs raksturojums, saturs ', 5.
  • Referāts 'Laulības līguma vēsturiskā attīstība Latvijā, tā vispārīgs raksturojums, saturs ', 6.
  • Referāts 'Laulības līguma vēsturiskā attīstība Latvijā, tā vispārīgs raksturojums, saturs ', 7.
  • Referāts 'Laulības līguma vēsturiskā attīstība Latvijā, tā vispārīgs raksturojums, saturs ', 8.
  • Referāts 'Laulības līguma vēsturiskā attīstība Latvijā, tā vispārīgs raksturojums, saturs ', 9.
  • Referāts 'Laulības līguma vēsturiskā attīstība Latvijā, tā vispārīgs raksturojums, saturs ', 10.
  • Referāts 'Laulības līguma vēsturiskā attīstība Latvijā, tā vispārīgs raksturojums, saturs ', 11.
  • Referāts 'Laulības līguma vēsturiskā attīstība Latvijā, tā vispārīgs raksturojums, saturs ', 12.
  • Referāts 'Laulības līguma vēsturiskā attīstība Latvijā, tā vispārīgs raksturojums, saturs ', 13.
Darba fragmentsAizvērt

Civillikums atļauj laulātajiem izvēlēties tikai vienu no diviem laulības līguma veidiem - visas mantas šķirtību vai mantas kopību, un laulības līgumi ir tikai tie, ar kuriem tiek noteikts visas laulāto mantas šķirtības vai mantas kopības režīms.
Laulības līguma objekts ir laulāto mantiskās attiecības. Šāda līguma objekts nevar būt laulāto personiskās attiecības vai laulāto attiecības ar bērniem, jo Civillikums to neparedz. Ja laulības līgumā noteiktais laulāto mantisko attiecību režīms ir pretrunā ar Civillikumā noteiktā laulāto mantas režīma pamatpazīmēm, t.i., ir kļūda visā laulības līguma regulēšanas priekšmetā, tad šis līgums ir atzīstams par spēkā neesošu, jo, noslēdzot ar Civillikumu pretrunā esošu laulāto mantisko attiecību līgumu, visas mantiskās attiecības, kas turpmāk radīsies uz šī līguma pamata, būs pretrunā ar Civillikumu un tādēļ atzīstamas par spēkā neesošām.
Pastāv gadījumi, kuros skaidri redzams ar kādu mērķi laulības līgumi par visas mantas šķirtību slēgti - nepakļaut savu mantu konfiskācijai vai kādam citam apdraudējuma. Būtu nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, kas noteiktu atbildību par fiktīvu laulības līgumu noslēgšanu. Pastāvot esošai kārtībai ir pārāk daudz iespēju personām slēgt laulības līgumus par visas mantas šķirtību, neievērojot šī līguma mērķi - regulēt un sakārtot laulāto mantiskās attiecības, nevis radīt iespēju izvairīties no valsts noteiktām sankciju izpildēm vai izmantot savādāk, nekā vēlējies likumdevējs.
Autora piedāvātais risinājums šajā jautājumā būtu: likumdevēja noteikta atbildība par noslēgtu laulības līgumu, kas neatbilst tā mērķim. Līdz ar to likumdevējam būtu precīzi normatīvajos aktos jānosaka laulības līguma faktiskais mērķis, kas aizliedz laulības līgumu izmantot nekā savādāk, kā vien laulāto mantisko attiecību grozīšanai, atrunājot gadījumus, kas būtu uzskatāmi par šā mērķa neievērošanu, piemēram, laulības līgums uzskatāms par spēkā neesošu, ja likumdevēja noteiktā laika posmā pēc laulības līguma noslēgšanas vai grozīšanas par vienu no laulātajiem pieņemts nolēmums par mantas apķīlāšanu, iesaldēšanu vai nodošanu izsolē u.tml.

Autora komentārsAtvērt
Atlants