Lēmumu par valsts galvojumu katrā konkrētā gadījumā pieņems finanšu ministrs pēc Valsts kases atzinuma saņemšanas. Šādu galvojumu termiņš aizdevumiem paredzēts līdz 15 gadiem, bet kredītlīnijām līdz 3 gadiem. Galvojumi tiek izsniegti par nepilnu aizņēmuma summu, lai nodrošinātu riska dalīšanu ar komercbankām un tie tiek izsniegti tikai pret nodrošinājumu.2
Garantiju programma un Valsts kases galvojumu programmas komersantiem var būt pieejamas tikai pēc EK saskaņojuma saņemšanas. Ierastā valsts atbalsta saskaņošanas procedūra EK ilgst pāris mēnešus.3
Riska kapitāla programmas ietvaros tiek nodrošināta finansējuma pieejamība strauji augošiem maziem un vidējiem komersantiem (MVK) agrīnās un izaugsmes komercdarbības attīstības stadijās. Riska kapitāls ir ilgtermiņa ieguldījums MVK pašu kapitālā (līdz 3 miljoniem EUR, bet ne vairāk kā 1,5 miljoni EUR viena gada laikā), investoram kļūstot par uzņēmuma līdzīpašnieku, tādējādi uzņemoties arī daļu no uzņēmējdarbības riska. Savukārt tehnoloģiju pārneses programmas ietvaros jauniem MVK, kas darbojas augsto un vidējo tehnoloģiju nozarēs, tiek nodrošināts finansējums uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības sākumposmā.4
Viena no Latvijas „vājajām vietām” un tāpēc arī viena no prioritātēm ir inovācijas veicināšana, kas ir stūrakmens eksporta pieaugumam un konkurētspējas celšanai. Konkurētspējas paaugstināšanas viens no būtiskiem elementiem ir efektīva pētniecības un inovācijas sistēma. Lai atbalstītu inovācijas jau ir uzsāktas īstenot vairākas Eiropas struktūrfondu programmas, kuru ietvaros atbalsts ir pieejams jaunu produktu izstrādei un ieviešanai ražošanā, kā arī rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai. Arī zinātniskās darbības sekmēšanai tiek turpinātas īstenot vairāki pasākumi, tomēr, nepieciešams panāktu lielāku sinerģiju starp inovācijas un pētniecības atbalsta pasākumiem.…
Komercdarbībai labvēlīga vide ir ekonomikas izaugsmi veicinošs pamats. Sekmīga komercdarbība dod sabiedrībai un tautsaimniecībai dažādus labumus (t.sk - palielinās iekšzemes kopprodukts, darba vietas, nodokļi, investīcijas). Diemžēl Latvijā dažkārt pastāv nepietiekami brīvie naudas līdzekļi komercdarbības uzsākšanai, tās paplašināšanai, jaunas produkcijas izlaidei, jaunu tehnoloģiju iegādei, darbinieku kvalifikācijas celšanai,kā arī daudziem citiem uzņēmumu pasākumiem. Nepietiekama finansējuma un stimulu trūkumu pašiem nodarbinātajiem un komersantiem, rada papildus un nopietnus šķēršļus veiksmīgai integrācijai darba tirgū un līdz ar to arī kopējai komercdarbības attīstībai Latvijā. Tādēļ valsts, rūpējoties par uzņēmējdarbības vidi un sabiedrību kopumā, piedāvā virkni dažādu atbalsta pasākumu uzņēmējiem un finanšu atbalsta instrumentus, kas ir savstarpēji papildinoši, lai nodrošinātu to efektivitāti. Lai tuvāk iepazītos ar valsts sniegtajiem atbalsta instrumentiem, precīzāk, ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, darbā tika izvirzīti šādi uzdevumi: o iepazīties ar valsts atbalsta un finanšu instrumentiem uzņēmējdarbības uzlabošanai; o noskaidrot atbalsta programmu un instrumentu iespējamās atbalsta iespējas un kādi ir uzdevumi, to sasniegšanai; o noskaidrot kritērijus, kas nosaka valsts atbalsta iegūšanas iespējas uzņēmumiem; o aplūkot kāds ir pašreizējais stāvoklis Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.
