Neverbālā komunikācija un tās loma pedagoģiskajā procesā

3. Pedagoģiskais process
Skolotājiem skolā ir vistiešākā saskarsme ar skolēnu. Stundās skolēns no skolotāja gūst ne tikai zināšanas noteiktā mācību priekšmetā, bet mācās arī sadarboties un veidot dialogu. Pat neiejaucoties sarunā, tikai ar acu skatienu, galvas mājienu vai žestu var uzmundrināt skolēnu vai novērst konfliktu. Garlaikota vai nelaipna skolotāja sejas izteiksme rada skolēnā nedrošības sajūtu. Lasot un pētot literatūru par dažādiem saskarsmes veidiem, manu uzmanību pievērsa D. Kārnegī atziņa – „Izturēsimies vienmēr tā, lai otrs cilvēks justos nozīmīgs.” Man šķiet, ka īpaši skolotāju sarunās ar skolēniem tieši neverbālā saskarsme apstiprina šīs atziņas nozīmīgumu, jo skolotājs, kurš uzklausīs ar interesi un izpratni skolēnu, būs ieguvis arī uzticību, un skolēns jutīsies drošāks un pārliecinātāks par sevi un savām spējām. Skolotāja prasmi veidot dialogu, skolēns pārņem un izmanto saskarsmē ar saviem vienaudžiem, vecākiem un apkārtējo sabiedrību.
Pēc literatūras izpētes autore secina, ka ar neverbālo komunikāciju cilvēks pauž savu attieksmi. Ļoti spilgti tas novērojams pedagoģiskajā procesā, piemēram, ja skolnieks ir par kaut ko neapmierināts, tas tūlīt parādās viņa sejā, acu skatienā, dažreiz arī žestos. Skolotājs ar savu dzīves pieredzi jau ir spējīgs kontrolēt savas emocijas, tomēr bieži tas izpaužas tādās neverbālās komunikācijas formās, kā ilgāka pauze, saspringta sejas izteiksme, nereti arī paaugstināts balss tonis.
Lasot literatūru par žestiem un mīmiku, autore neatrada informāciju par to ietekmi pedagoģiskajā procesā. Izpētītajā literatūrā netika atrasts neviens autors, kurš būtu izpētījis neverbālās komunikācijas ietekmi pedagoģiskajā procesā.
…