Vērtējums:
Publicēts: 26.04.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
  • Eseja 'Vai humānisms un demokrātija pedagoģijā noved pie visatļautības', 1.
  • Eseja 'Vai humānisms un demokrātija pedagoģijā noved pie visatļautības', 2.
  • Eseja 'Vai humānisms un demokrātija pedagoģijā noved pie visatļautības', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Demokrātiskuma princips nozīmē to, ka ikviens pedagoģiskajā procesā iesaistītais cilvēks (praktiski visi sabiedrības locekļi) strādā radošā sadarbībā ar citiem, ir aktīvi ieinteresēti savos un citu sasniegumos, kopdarbībā prot un grib izteikt savu viedokli, uzklausīt citus, veidot kopīgu darbības programmu un ir atbildīgi par savu un līdzcilvēku rīcību un darbu. Šādi veidota izglītošanās skolā sekmē ikviena cilvēka gatavību un spēju dzīvot un strādāt demokrātiskā sabiedrībā. (P.Kopmane, L.Petermane(1999) Demokrātijas pieredze skolā. Rīga: Raka, 10.lpp.)
Manuprāt, demokrātija un humānisms nenoved pie visatļautības skolā, jo uzskatu ka bērnam jāļauj izpaust savs viedoklis jebkurā jomā. Svarīgi to uzklausīt un neapspiest, jo mēs katrs esam individuāla personība ar savām domām, savu pieredzi un viedokli. Manuprāt demokrātiska un humāniska audzināšana skolā ir nepieciešama. Humānisms ir cieņa pret citu uzskatiem, rūpes par citiem. Tā kā mēs dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, tad ikvienam no mums jāaudzē un jākopj sava „demokrātijas puķe” pašam sevī, attīstot radošo patstāvību, uzdrīkstēšanos, iecietību un cieņu pret citiem cilvēkiem un viņu uzskatiem, atbildību, pašdisciplīnu. Ne velti ir teiciens "cieni citus, un tevi cienīs". Jāpieņem cilvēks tāds, kāds viņš ir.

Autora komentārsAtvērt
Atlants