Secinājumi
1. Ķīna pēdējo 25 gadu laikā pārēja uz tirgus orientētu ekonomiku ar strauji augošu privāto sektoru, kļūstot par vienu no galvenajiem spēlētājiem globālajā ekonomikā. Reformas aizsākās 1970. gadu beigās ar kolektīvās lauksaimniecības sistēmas izmaiņām, finanšu sektora decentralizāciju, valsts uzņēmumu autonomijas palielināšanu, pamatu likšanu diversificētai banku sistēmai, akciju tirgus attīstību, privātā sektora strauju izaugsmi, kā arī robežu atvēršanu ārvalstu tirdzniecībai un investīcijām. Reformu rezultātā Ķīnas IKP kopš 1978. gada ir pieaudzis desmitkārtīgi.
2. Ķīnas ilgtspējīgai izaugsmei ir divas problēmas: neizdevīgas investīcijas un inflācija, tas nozīmē, ka Ķīnas IKP pieaugums ne vienmēr ir laba ziņa, jo tas viss var pavadīts ar straujo cenu kāpumu.
3. Ķīnas ekonomika 2010.gadā pieauga par 9,6% trešajā ceturksnī, norādot uz nelielu izaugsmes tempu palēnināšanos, jo valdības dzesēšanas pasākumiem bija zināma ietekme. Otrajā ceturksnī IKP ( 10,3%) pirmajā ceturksnī (11,9%) .
…
