Itāļu reģionālās pārvaldes darbība 1970. un 1980. gados norāda uz unikālu un atšķirīgu pilsoniskās sabiedrības dzīvi dažādos reģionos. Izsekojot šo atšķirību parādīšanos ir jāiedziļinās Itālijas reģionu vēsturē. Mūsu stāsts sākas tad, kad aptuveni tūkstoš gadu atpakaļ, svarīgu izmaiņu laikā, kas notika pussalā. Aptuveni tajā laikā, ko dažreiz sauc arī par Viduslaikiem - sāka veidoties jauna tauta, kas vēlāk sauksies par itāļiem. Tajos laikos, viduslaiku Itālija bija tuvāk Romas impērijai, ne tikai tīri hronoloģiski, bet arī ikdienas dzīvē. Tomēr, sociālās struktūras, kas var tikt izsekotas kopš tā laika līdz pat mūsdienām, izrādās ļoti svarīgas skaidrojot kāpēc, mūsdienās dažas sabiedrības spēj labāk par citām pielāgoties kolektīvai dzīvei un uzturēt efektīvas sabiedrības pārvaldes institūcijas.1
Kaut gan reģionālā pārvalde (mūsdienu izpratnē) Itālijā tika ieviesta aptuveni 1970. gadā, pat neskatoties uz to, ka nacionālā valdība bija ļoti centralizēta, jau simtiem gadu, atsevišķiem Itālijas reģioniem bija savas daudz dziļākas vēsturiskās tradīcijas. Pusotru tūkstoti gadu, sākot no Romas impērijas sabrukuma līdz pat deviņpadsmitā gadsimta vidus, Itālijas teritorija bija dažādu valdnieku pakļautībā un bija sadalīta daudzajos pilsētvalstīs un aizrobežu impēriju puskoloniālajās domīnijās. Eiropas, pakāpeniski arvien attīstītāko nācijvalstu pasaulē, šāda Itālijas teritorijas fragmentācija uz visiem laikiem noteica itāļu ekonomisko salīdzinošu atpalicību un politisku marginalitāti.…
