Viņš ir dzimis 1759. gadā, Virtenbergas hercogistē, Marbahas pilsētiņā. Viņa māte bija lauku maiznieka meita, tēvs – kara feldšeris. Tā kā F. Šillers bija hercoga armijas virsnieka dēls, viņu nodeva Štutgardes kara armijā. Šillers nespēja pakļauties notrulinošai dresūrai, kas veidoja militārās apmācības sistēmu toreizējā vācu armijā, kur no cilvēkiem centās, kā viņš izteicās, iztaisīt akmeņus. Šillers mācījās medicīnas akadēmijas fakultātē, to beidzot, viņš tika norīkots darbā par pulka ārstu. Jau kara skolā Šillers aizrāvās ar dzeju. Viņš slepus skolā lasīja Ruso, Šekspīru, Plutarhu. Naktīs viņš slepeni rakstīja drāmu „Laupītāji”. Kad viņš skolu bija beidzis šo drāmu pieņēma iestudēt Minheimas teātris. Teātrī uzvestā luga izraisīja sajūsmu visā Vācijā. Taču akadēmijas dibinātājs Kārlis Eižens aizliedza Šilleram rakstīt izņemot par medicīnu un ja viņš neklausīs tad viņu gaida cietoksnis. Viņam nekas neatlika kā bēgt no Virtembergas. Viņš dzīvoja Manheimā, tad devās uz Leipcigu, bet no turienes uz Drēzdeni, kur viņš uzrakstīja savu pirmo traģēdiju dzejā „Dons Karloss” un elēģiju „Grieķijas dievi”. …
