Eiropas Savienības industriālā politika

Burtisks jēdziena „Industrial policy” tulkojums. Rietumu teorijā un praksē šis termins drīzāk atbilst jēdzienam „nozaru” vai „sektoru politika”, un parasti nozīmē valsts pasākumus, atbalstot vai attīstot konkrētus ekonomikas sektorus.
Rūpniecība joprojām ir Eiropas ekonomikas pamats, neskatoties uz aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc pakalpojumiem. Tā ir izšķiroši nozīmīga Eiropas labklājībai nākotnē. Protams, tā ir priekšējas rindās, kad ir jāsaskaras ar konkurenci citās pasaules daļās, kas kļūst arvien asāka.
ES rūpniecība:
Nodarbina vairāk nekā 34 miljonus cilvēku
Pārstāv trīs ceturtdaļas ES eksporta
Īsteno vairāk nekā 80 % ES privātā sektora pētniecības un attīstības izdevumu
Nodrošina aptuveni piekto daļu no kopprodukta

Vispārējā veidā rūpniecisko politiku var definēt kā valsts rīcības kompleksu, kas ir vērsts uz ekonomikas struktūru izmaiņām, radot labvēlīgākus apstākļus noteiktu (prioritāru) sektoru un ražošanu attīstībai.
Eiropas Savienības Uzņēmumu un rūpniecības politikas mērķis ir radīt labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai un uzņēmumiem Eiropā, lai nodrošinātu ekonomisku izaugsmi, darba vietas un labklājību. Politikas mērķis ir radīt tādus apstākļus, kas atbalstītu uzņēmējdarbību, lai uzņēmumi varētu savstarpēji konkurēt un darboties uz taisnīgiem un vienlīdzīgiem nosacījumiem gan Eiropā, gan visā pasaulē. Politika tiecas arī panākt, lai Eiropa kļūtu par pievilcīgu vietu investoru un darbaspēka piesaistīšanai, un īpaši atbalstīt uz zināšanām balstītas un inovatīvas nozares.
Politikā ņemtas vērā specifiskas atsevišķu nozaru prasības, piemēram, pārtikas, IT vai autorūpniecības vajadzības, tajā pašā laikā nodrošinot tādu stratēģiski svarīgu nozaru kā aizsardzības, kosmiskās aviācijas, biotehnoloģijas, ķīmiskās un mašīnbūves rūpniecības pienācīgu funkcionēšanu.
Eiropas Komisija uzsver nepieciešamību integrēt tādas tik atšķirīgas politikas kā tirdzniecības, zinātnes, iekšējā tirgus, izglītības, informācijas sabiedrības, reģionālās attīstības, nodokļu un vides politikas, lai tās veicinātu zināšanu un novatorisku ideju izmantošanu visā ES rūpniecībā kopumā. Lai nodrošinātu izaugsmi, jānovērš jebkādi šķēršļi konkurencei un līdz minimumam jāsamazina regulējums. Uzņēmumi tiek aicināti nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, veicināt prasmju un iemaņu attīstību, racionāli izmantot dabas resursus, samazināt nabadzību un ievērot cilvēktiesības.…