1.Kā valdība ievēro starptautiskās saistības attiecībā uz bēgļiem un patvēruma meklētājiem.
Saskaņā ar Patvēruma likuma 23. pantu uz bēgļa statusu var pretendēt persona, kura nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai bezvalstnieks un kura ierodas vai atrodas Latvijas Republikā tāpēc, ka pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, - savas iepriekšējās mītnes zemē, un kura šo baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību. Latvijas 1997. gada 19. jūlijā sekmīgi pievienojās 1951. gada Konvencijas par bēgļu statusu, kā arī 1954. gadā Konvencijas par bezvalstnieku statusu. Jauns Patvēruma likums tika pieņemts 2002. gadā. Šā likuma mērķis ir saskaņā ir saskaņā ar vispāratzītajiem starptautiskajiem cilvēktiesību principiem nodrošināt personu tiesības saņemt Latvijas Republikā patvērumu, iegūt bēgļa statusu, pagaidu aizsardzību vai alternatīvo statusu. Arī sakarā ar Latvijas iestāšanos ES tika grozīta likumdošana. Interesanti ir tas, ka 2005. gadā patvēruma meklētāju skaits ir samazinājies jaunajās ES valstīs, tajā skaitā arī Latvijā. Ja, piemēram, 1998. gadā patvēruma meklētāju skaits Latvijā bija 58 cilvēki, tad 2005. gadā tikai 20. Manuprāt, to ietekmē pieņemtais Patvēruma likums, jo, piemēram, likums neparedz bērnu tiesības uz izglītību, kas, manuprāt, ir netaisnīgi no Latvijas puses, kā arī patvēruma meklētājiem nav tāds statuss, lai varētu adekvāti aizsargāt savas tiesības.…
Atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. Kā valdība ievēro starptautiskās saistības attiecībā uz bēgļiem un patvēruma meklētājiem? 2. Cik konsekventa ir valdība, atbalstot cilvēktiesības un demokrātiju pasaulē? 3. Kuri pasākumi ir prioritāri un kāds ir sabiedrības atbalsts šajā jomā?
