Ģeogrāfiskais stāvoklis
Valsts atrodas Eiropas dienvidu daļā pie Adrijas jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Slovēniju un Ungāriju, austrumos ar Serbiju, bet bet dienvidaustrumos ar Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni. Tās krastus no rietumiem 1777 km garumā apskalo Adrijas jūra, bet kopā ar salām krasta līnija sasniedz 5835 km. Valstij pieder 1185 salas, no kurām 67 ir apdzīvotas, lielākās no tām ir Krka un Kres sala.
Klimats
Horvātijā klimats pārsvarā ir mēreni kontinentāls, salās pārsvarā ir kalnu klimats, bet dažviet gar Adrijas jūras piekrasti ir Vidusjūras klimats ar daudzām saulainām dienām, sausām un karstām vasarām. Temperatūra mainās atkarībā no teritorijas novietojuma-jūras piekrastē, kalnu rajonos un iekšzemē. Vidējā janvāra temperatūra valstī ir 1°-3°C, bet augustā 22°-26°C. Vidējā temperatūra jūras piekrastē janvārī ir 5°-10°C, bet augustā 26°-30°C. Ūdens temperatūra jūra svārstās no 12°C ziemā līdz 25°C vasarā.
Horvātijas vēsture
4. g. s. p.m.ē. šajā piekrastē Romas impērija nodibināja savu koloniju. Vēlāk pār valsti valdīja habsburgi, turki, ungāri. No 1945. g. līdz neatkarības pasludināšanai 1991. g. Horvātija bija Dienvidslāvijas sastāvā. No 1557.g. ir Horvātijas galvaspilsēta ir Zagreba. Kaut gan 1995.g. pilsētu apšaudīja ar raķetēm, lieli zaudējumi tai netika nodarīti – smaidošie tirgotāji atkal sagaida tūristus greznajos veikalos.
Interesants vēstures fakts ir arī , ka vārds „Horvātija” horvātu valodā nozīmē „kaklasaite”, jo Horvātija bija pirmā valsts, kurā parādījās kaklasaites.…
