Dzīvi veido gan lieli, gan mazi brīnumi. Nekas nav apnicīgs, jo viss nepārtraukti mainās. Ne jau pasaule ir garlaicīga, bet veids, kādā mēs skatāmies uz to. Veids, kādā mēs domājam un veids kādā mēs veidojam mūsu domāšanas sistēmu. Mēs esam cilvēks – būtne, kas dzīvo, pamatojoties uz sistēmu, ko radījis Dievs, ar mērķi, lai cilvēks, dzīvotu paradīzē. Cilvēkam uz pasauli ir jāskatās, kā uz tādu, kādu tas vēlas redzēt, nevis tādu kāda tā ir.
Viss, kas notiek ap mums un ar mums, esam atbildīgi mēs paši. Mūsu domām piemīt neizmērojams spēks. Cilvēks pat neapzinās savu spēju slieksni un līdz ar to, līdz galam neizprot to, kā sistematizēt savas domas, lai sasniegtu un piepildītu savu dzīves mērķi jeb sapni. Arī uzdrošināties uzstādīt dzīvē augstus mērķus cilvēkam dažkārt ir ļoti grūti, jo bieži vien cilvēks nonāk līdz secinājumam, ka to nespēs paveikt. …
