Lugā darbojas četras personas – piecdesmitgadīgais Gustavs, divdesmit trīs gadus jaunā Līna, Gustava dēls Jānis, Līnas māsa Brigita un Saimniece. Gustavs un Līna satiekas mazā, vientuļā lauku stacijā. Līna ir atnākusi gaidīt savu puisi, Gustavs – tāpat vien, laiku kavēdams. [1]
Savādnieks Gustavs ir aizgājis no mājām – kārtīgas saimniecības – un dūšīgas, darbīgas sievas. Viņš apmeties lauku mājā pie kādas saimnieces un īrē istabu. Svarīgākais šajā istabā ir logs. Pa to var redzēt ceļu, bet ceļš Gustava izpratnē ir pats galvenais. Viņš vienmēr ir apskaudis klejojošus mūziķus un aktierus. [1]
Līna, izrādās, arī ir aizbēgusi no mājām, jo vecāki allaž ir bijuši aizņemti ļaudis. Viņai šķiet, ka meitas zudumu tie nejutīs. Ja nav māju, tad ir ceļš. Taču Līnu sameklē viņas māsa Brigita, Gustavu – dēls Jānis. Gan Brigita, gan Jānis ir prātīgi ļaudis un nesaprātīgos radiniekus uz mājām grib aizvest ar varu.
Noslēgumā Gustavam un Līnai izdodas izbēgt no vajātajiem un turpināt savu ceļu: „Ardievu, jaukā vietiņa! Tu mūs vēl ilgi atcerēsies, ne jau katru dienu var redzēt lēkājošu veci un dziedošu meiteni ar tīru seju.” [1]
…
