Par senlatviešu sadzīvi, tradīcijām, reliģiju, mitoloģiju, simboliku un tērpiem ir saglabājušies daudz un dažādu aprakstu, par katru no šiem jēdzieniem varētu rakstīt un rakstīt, jo informācijas ir ļoti plaša. Seno latviešu dzīve gan ikdienā, gan svētkos mijas ar mitoloģiju un tradīcijām, kas gan atšķīrās dažādos novados, tomēr tas neliedz viņiem lepojas ar saviem tautas tērpiem, tautas dziesmām, ieražām un vēsturi.
Es izvēlējos šo tēmu, jo tā likās vistuvākā un interesantākā, tā kā informācija un materiāli ir tieši par senlatviešiem, mūsu senčiem. Uzzināju faktus, ko agrāk nezināju, piemēram, par to kā senie latvieši svinējuši svētkus, kādas bijušas to tradīcijas un cik ļoti tās ir saglabājušās mūsdienās. Interesants likās fakts, ka budēļu tēvs laikam ritot ir kļuvis par mūsu ierasto salaveci, ko gan noteikti nevajadzētu uzskatīt par apstiprinātu informāciju.
Visplašāko informāciju ieguvu tieši par senlatviešu tērpiem, arī par to darināšanu un tehniku. Par šo tēmu tika rakstīts gandrīz visās grāmatās, kuras izmantoju. Gribētos pat teikt, ka informāciju bija rūti atlasīt un saīsināt, jo dažkārt tā atšķīrās. Tika rakstīts gan vispārīgi, gan pa novadiem, gan rajoniem, tādejādi visu kopā bija apgrūtinoši sakopot. Tērpu krāšņums, krāsu salikums un tehnika katrā novadā ir apbrīnas vērta, senlatvieši apģērba gabalam un to krāsai bija kāda nozīme, kuru nedrīkstēja dažkārt izmantot ikdienā vai svētkos. Arī tajos laikos latviešus varēja uzskatīt par izdomu bagātiem un moderniem savu tērpu valkāšanas jomā.…
