Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.09.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Ģenētiski modificētā pārtika', 1.
  • Referāts 'Ģenētiski modificētā pārtika', 2.
  • Referāts 'Ģenētiski modificētā pārtika', 3.
  • Referāts 'Ģenētiski modificētā pārtika', 4.
  • Referāts 'Ģenētiski modificētā pārtika', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Visplašāk tiek izmantotas šādas ģenētiski modificētās lauksaimniecības kultūras: soja, kukurūza, rapsis, kartupeļi, tomāti, kokvilna, piens un piena produkti, ko iegūst no govīm, kurās ievadīts ģenētiski modificēts augšanas hormons (rBGH- recombinant bovine growth hormone). No tiem iegūtās sastāvdaļas var būt līdz pat 80% pārtikas produktu. Ģenētiski modificētus augus savu pārtikas preču ražošanā izmanto tādas populāras firmas kā „Nestle”, „Coca Cola”, „Uncle Bens”, un pat tik ļoti iecienītais, pusaudžu vidū, „McDonalds”. Ģenētiski modificēti, taču tirgū vēl nav nonākuši šādi pārtikas produkti: āboli, avenes, zemenes, gurķi, cūkas, kāposti, vīnogas, laši, melones u.c. Arī Latvijā daudzos pārtikas produktos var būt ģenētiski modificētas sastāvdaļas, jo no 1996. gada decembra Polijā un Čehijā no ASV tika ievesta pirmā ģenētiski modificētās sojas un kukurūzas krava. No šīm valstīm to tālāk eksportēja arī uz Baltijas valstīm.
Latvijā un Eiropā netiek audzētas ģenētiski modificētas kultūras. Visvairāk šādas kultūras audzē ASV, Kanādā, Argentīnā un Ķīnā. Visvairāk ģenētiski modificētu pārtiku ražo ASV un galvenais arguments šādas pārtikas ražošanai ir lielais bada cietēju skaits pasaulē, kurus nepieciešams pabarot ar lētu pārtiku- taču īstais iemesls ir iespējas labi nopelnīt. Ģenētiski pārveidota pārtika nav atļauta ES valstīs, jo dalībvalstis uzskata, kamēr nav zināma šādas pārtikas ietekme uz cilvēka veselību ilgāka laika posmā, nav pieļaujama tās tirdzniecība.

Autora komentārsAtvērt
Atlants