Pareizi izraudzītas valsts attīstības stratēģijas rezultāti var būt patiesi fantastiski. Taivāna ir lielisks piemērs vietējās ekonomikas stabilai augšupejai, sekmīgai cīņai par ārzemju tirgiem, iespaidīgam labklājības pieaugumam un pārdomātai valsts attīstībai. 40-to gadu beigās, pēc Ķīnas pilsoņu kara vidējais taivānietis pelnīja augstākais 8 ASV dolārus mēnesī (!) - mazāk par 100 ASV dolāriem gadā. Tagad vidējā alga pārsniedz 1000 ASV dolārus mēnesī un ir ap 13 000 ASV dolāru gadā. Interesanti, ka minimālā alga atpaliek no vidējās tikai nedaudz. Mazāk par 800 ASV dolāriem mēnesī nedrīkst maksāt pat viesstrādniekiem, kuru ienākumi bieži pārsniedz valsts vidējo algu, jo iebraucējiem parasti darāmi darbi, ko vietējie darbaspēka deficīta apstākļos pat nevēlas uzņemties. Haltūra netiek pieļauta. Piemēram, viesstrādnieku darbināmās zemes blietēšnas mašīnas jūrai atkarotajās teritorijās ieprogrammētas tā, ka nav pārvietojamas uz nākamo blietēšanas vietu, kamēr nav izdarīts normatīvos noteiktais sitienu skaits - 25.
Taivānā par četrzīmju skaitļos (ASV dolāros) mērāmo mēnešalgu tiešām jāstrādā un darba nedēļa arī valdības iestādēs ilgst līdz sestdienas vidum. Pirms desmit gadiem vispār bija tikai divas brīvdienas mēnesī.
Taivānas ārvalstu valūtas rezerves krietni pārsniedz 80 miljardus ASV dolāru. Tā ir pierādījusi spēju īstenot dārgus ilgtermiņa projektus. Ja ņemam vērā, ka Taivāna ir 35 873 kvadrātkilometru liela sala, kur dzīvo vairāk nekā 22 miljoni cilvēku, vairs nepārsteidz, ka zeme tiek atkarota jūrai.…
